Baltinava ir viens no vislatgaliskākajiem novadiem pasaulē, tā uzskata Imants Slišāns, Baltinavas vidusskolas direktors. Tā ir viena no atziņām, kuras etnogrāfiskās ekspedīcijas laikā guva Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas tradicionālās mūzikas izglītības programmas jaunieši.

Ekspedīcijas laikā jaunieši tikās ar Baltinavas etnogrāfiskā ansambļa dalībniecēm, ierakstīja novadam raksturīgos dziedājumus. Baltinavas dziedātājas var pazīt pēc spēcīgās dzeguzes balss, pavasara balsīm, talku balsīm, lielās balss.

Ansambļa dziesmas tika ierakstītas tikšanās reizē Baltinavas kultūras namā. Pēc tam ekspedīcijas dalībnieki sarunāja privātas tikšanās pie teicējām mājās – tējas dzeršana, dziesmu klažu izskatīšana un vēsturiski stāsti, kā dziesma ir dzīvojusi līdzās cilvēka mūža garumā. Ansamblī dzied –  Lucija Keiša, Antoņina Krakope, Antoņina Dektere, Anele Vizule, Zenta Logina, Valērija Viļuma, Leontīna Gudrīte, Baiba Supe, Anna Mežale no Danskiem, Helēna Slišāne, Elza Kaņepe, Aija Keiša, Marija Bukša, Marija Ločmele, Anna Mežale no Slobodas, Marita Kušnire, Eleonora Vilne, Marija Svilpe, Anna Vilkaste. Tika ierakstītas ne tikai dziesmas, bet arī cītaras spēlēšana.  Pieredzējušās teicējas izprašņāja ne tikai jaunieši, bet arī mūzikas vidusskolas direktore Sandra Mežore un pedagoģe, tradicionālās mūzikas pazinēja Aiga Sprindža un Inese Pāvule.

Anna Mežale stāstīja „Dzīsmes bija visaidos, dzīdojom pusbalsī. Tymūs Kara kopūs beja sešas mojas un vīnā mojā dzeivoja treis meitas, taidas jau mārgas josoka. Ūtrā divas, trešā treis puiši. Agrok beja lelas ģimiņes. Vēl vīnā mojā divys meitas. Blokus mēs – divas meitas un broļs. Kotru svātdiņi mama gūvs dzyna gaņeit uz „dzeļanku”  (meža izcirtums) un visus aicinoja dzīdot. Visi beja taidi leli, bet es moza, mani izlyka uz calma, lai augsti skaņ. Kaidi 14 godi man beja, bet as mozoka auguma beju par tīm lelajim. Muna mama vysod beja ar dzīsmi, tolku bolsi, visos tolkos vysod beja īsocēja. Māslus tolkos vede ar zirgim, cikom kotram kaimiņam izvad. Visur dzīdoja. Vēl golda dzīsmes. Večerinkas arī beja. Tūreiz vysod beja svātdīnos. Šķiuņūs taisēja večerinkas voi taipat laukumēņā, ka naleist leits, sataisēja tierdzeņī. Spielieja sovejī. Triļļiks taids beja. Triļļika polka ir taida myusu pusē. Baltinavā spielie taida Aija tū polku. Logins Vitāļijs spieļie vijoli. Mežals Jāzeps tepat Danskūs beja ar garmošku, tepat kaimiņūs. Aizpiļskolnā, arī tepat Puncuļovā bija vasala ģimine – mosa spieļieja cītaru, tāvs vijūli, broļs ar garmošku. Mežala Joņa i Mežala Henrika ģimines. Divi broļi”.

Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskola ir saņēmusi atbalstu projekta „Tradicionālās mūzikas un dziedāšanas prasmju saglabāšanas ekspedīcija Baltinavā un Aulejā” īstenošanai.

Projekta mērķis ir tradicionālās Latgales kultūras – dziesmas, mūzikas apzināšana un saglabāšana, attīstīšana tradicionālās mūzikas izglītības programmā. Īstenojot projektā paredzētos uzdevumus, tradicionālās mūzikas tradīcijas tika ne tikai apzinātas, bet arī veicināta to atpazīstamība Latvijā. Tā kā procesā tika iesaistīti jaunieši – izglītības iestādes audzēkņi –tiek sekmēta tautas mūzikas tālāknodošana ar formālās izglītības palīdzību.

Lai iepazītu autentiskus tradicionālās mūzikas zinātājus un teicējus, apkopotu un izveidotu dažādus tradicionālās mūzikas audio, video un nošu materiālus par Latgales tautas mūziku, 2014.gada augustā ir paredzēta līdzīga ekspedīcija uz Auleju, lai iepazītu Aulejas sievu balsis. Ekspedīcijas laikā tiks sasniegti projekta uzdevumi – apzināta un popularizēta tradicionālās kultūras izpausmju daudzveidība

Projektu atbalsta Latgales reģiona attīstības aģentūra ar Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas „Latvijas valsts mežu atbalstītā Latgales kultūras programma 2014“ finansējumu.

Tradicionālo mūziku ir svarīgi izzināt, jo tā pauž Latgales kultūridentitāti un sakņojas kultūrtelpā. Tautas mūzikai ir raksturīga praktizēšana ikdienā un pēctecība paaudzēs, kas apliecina meistarību. Tradicionālā mūzika ir jāturpina apzināt, jo tai piemīt kultūrvēsturiska, mākslinieciska, sociāla, valodiska, izglītojoša, pētnieciska nozīme un vērtība.

1_projekts