Aulejas novads jau izsenis tiek uzskatīts par vienu no etnogrāfiskākajiem Latvijā. Tāpēc Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas jaunieši un pedagogi devās ekspedīcijā iepazīt autentiskus dziedājumus un teicēju dzīvesstāstus.
Aulejas sievas jau dzied trijās paaudzēs. Marija Vasiļevska ir vienīgā no otrā Aulejas sievu paaudzes. Ekspedīcijas dalībnieki devās uz Dagdu, kurp Marija ir pārvākusies dzīvot, lai ierakstītu dzīvesstāstu un dziesmas. Turpretim jaunākās Aulejas sievas balsis iedziedāja Aulejas kultūras namā. Aulejas sievu vadītāja ir Sandra Vaišle, Marija Vasiļevska, teicēja Anna Jakovele, Inga Zujeva, Līga Konošova, Valija Lipšāne, Ināra Drabzova. Sandra ir nomainījusi kādreizējo ansambļa vadītāju Genovefu Konošonoku, kas vadīja ansambli no 1980.-1996.gadam. Pašlaik “Aulejas sievās” Sandras Vaišles vadībā dzied astoņas sievas, dažas nav tieši aulejietes, bet, tā kā viņas dzīvo šeit, tad uzskata par godu dziedāt ansamblī. Repertuāru atdzīvina ar rotaļām. Daudziem godiem ir speciālas rotaļas, kas raksturīgas tikai Aulejai, ir arī deja “Aulejas žeperis”, ko dejo ansambļa dalībnieces. “Iet čigānos”- arī tā ir Aulejas puses tradīcija, un katra ģimene Aulejā gaida tādu apciemojumu. Raksturīgākais arī tika ierakstīts – Aulejas sievu laika balsis. Jauniešus pārsteidza arī Aulejas latgaliešu valodas atšķirība no Baltinavā dzirdētā, citi locījumi un izruna. Īpaši sirsnīgas likās jauno meitu dziesmas.
Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskola ir saņēmusi atbalstu projekta „Tradicionālās mūzikas un dziedāšanas prasmju saglabāšanas ekspedīcija Baltinavā un Aulejā” īstenošanai.
Projekta mērķis ir tradicionālās Latgales kultūras – dziesmas, mūzikas apzināšana un saglabāšana, attīstīšana tradicionālās mūzikas izglītības programmā. Īstenojot projektā paredzētos uzdevumus, tradicionālās mūzikas tradīcijas tika ne tikai apzinātas, bet arī veicināta to atpazīstamība Latvijā. Tā kā procesā tika iesaistīti jaunieši – izglītības iestādes audzēkņi –tiek sekmēta tautas mūzikas tālāknodošana ar formālās izglītības palīdzību.
Projektu atbalsta Latgales reģiona attīstības aģentūra ar Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas „Latvijas valsts mežu atbalstītā Latgales kultūras programma 2014“ finansējumu.
Tradicionālo mūziku ir svarīgi izzināt, jo tā pauž Latgales kultūridentitāti un sakņojas kultūrtelpā. Tautas mūzikai ir raksturīga praktizēšana ikdienā un pēctecība paaudzēs, kas apliecina meistarību. Tradicionālā mūzika ir jāturpina apzināt, jo tai piemīt kultūrvēsturiska, mākslinieciska, sociāla, valodiska, izglītojoša, pētnieciska nozīme un vērtība.
