2015. gada nogalē Valensijas pilsētas kultūrizglītības iestādes mobilitātes praksē apmeklēja Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas pedagogi Solvita Ivanova, Ēriks Čudars, Svetlana Sergejeva, Irina Kulakova, Gaļina Kolotuhina un Diāna Orlova.
Projekta gaitā tika iepazītas vairākas kultūrizglītības iestādes – Alegro Centro Musical, Rocio Giner Centro de Danza & Artes, Berklee College of Music, Flamenko deju skola, mūzikas akadēmija, vairākas koncertzāles, flamenko priekšnesumi un koncerti. Tas ļāva salīdzināt mūzikas apmācību Latvijā un Spānijā, vērot mācību procesu, iedziļināties spāņu kultūras dzīvē un labāk izprast un domāt par nākotnes izglītību pie mums.
“Pieredzes vizītē pārliecinājos”, saka Ēriks Čudars, “ka mūsu kultūrizglītības priekšrocība ir sistemātiskums, apmācība mūzikā no bērnības, ieskaitot vidējo posmu vidusskolā un pakāpeniski pārejot uz augstāko izglītību. Tas nodrošina augstas profesionalitātes sasniegšanu. Tāpēc Austrumeiropa šobrīd nodrošina klasiskās mūzikas izpildītājus un zvaigznes visā pasaulē. Turpretim Spānijā, kā mēs iepazinām, pieaugušie bez pamatzināšanām uzsākt akadēmiskās mūzikas apmācības. Ja nav no bērna kājas iemācīti mūzikas pamati, ar pieaugušo izglītību vien ir sarežģīti sasniegt profesionālismu. Ja to dara sava prieka pēc, tas ir cits jautājums. Valensijā apmeklētajā Berkleja koledžā pārsteidza pasaules līmeņa tehnoloģijas, informācijas tehnoloģija apmācību skaņu režisoriem, skaņu operatoriem. Šeit arī varēja redzēt, kā datortehnika rada mūziku, bet tik un tā tas nav iespējams, ja blakus nav cilvēka ar muzikālo izglītību. Droši varu teikt, ka Latvijā, tai skaitā arī Latvijas Mūzikas akadēmijā, tādas tehnoloģijas nav pieejamas un šāda līmeņa speciālisti pie mums netiek gatavoti. Analizējot mākslas un mūzikas sadarbību starpnozaru izglītības programmas radīšanā, jāsaka, ka augstvērtīgu un baudāmu koncertu, performanci vai uzvedumi var radīt tikai profesionāļi, kuri sanāk kopā konkrētajam projektam – mākslinieks, mūziķis, dejotājs. Ja mūziķis mācīsies mākslu, viņš pilnībā neapgūs līdz dziļākajiem pamatiem nevienu specialitāti. Spānijā iedvesmoja arī cilvēku atvērtība, viesmīlība un temperaments. Tas arī izpaužas spāņu nacionālajā dejā – flamenko. Tajā atklājas dienvidnieku asinsritms un instinkti. Mūsu tautas dejas ir lēnas, vienmuļas, bez improvizācijas, tāpēc tām ir grūtāk kļūt par pazīstamu Eiropas deju brendu. Trūkst improvizācijas.”
Pedagogi atzinīgi novērtēja redzēto Berkleja mūzikas koledžā, kur tiek sagatavoti skaņu ierakstu inženieri, režisori un atzina, ka līdzīga izglītības programma būtu jāievieš Rēzeknes Jāņa Ivanova mūzikas vidusskolā.
Solvita Ivanova kā labu piemēru minēja Valensijas koncertzāles apmeklējumu, kuras specializācija ir klasiskā mūzika un tās skatuve paredzēta lielam orķestrim. “Izpētot akadēmiskās mūzikas apmācību spāņu augstākajās izglītības iestādēs, jāpiezīmē, ka te ir mazāk improvizācijas, bet ir stingrāka sekošana noteiktajiem mūzikas kanoniem. Toties nacionālās mūzikas flamenko ritmi spāņiem nāk no dabas, kādas citas valsts pārstāvim to būtu jāmācās ilgi un pacietīgi”. Kā veiksmīgs piemērs Latvijas izglītības sistēmai Solvitas redzējumā ir profesionālās ievirzes izglītība mūzikā un mākslā, kura sagatavo topošos profesionāļus un jau labi sagatavotiem sniedz iespēju savus talantus attīstīt profesionālās vidusskolas posmā. Rietumeiropā šis vidējais profesionalitātes posms tiek atstāts privāto izglītības iestāžu aprūpē, līdz ar to visiem interesentiem nav pieejams un daudzi jauniešu talanti un iespējas netiek atklātas.
Irina Kolukova iedvesmojās no spāņu flamenko. Patērētājsabiedrības nesabojāts autentiskums, vienkāršā vidē, no sirds un patiesi. Sastāvā balss, ģitāra un deja un viss izkopts līdz pilnībai. “Mums būtu jāatrod tā tradicionālās mūzikas atslēdziņa, lai mūsu mūzika ir interesanta un saistoša pasaulei. Citai tautībai. Spāņiem tas ir izdevies. Vēl ir jāizvērtē spāņu pieredze grupu darbā mūzikas apmācībā, pie mums tomēr ir individuālās nodarbības. Bet grupu darbs jau no pirmsākumiem sekmē mācīties spēlēt pārlikumus, improvizēt, iespējams, labāk apgūt aranžējumus”.
Gaļina Kolotuhina arī novērtēja flamenko šova burvību, kurš ir šobrīd vispazīstamākais spāņu deju un mūzikas kultūras zīmols. Iepazīstot mūzikas apmācības procesu Valensijas skolās ar mūzikas novirzienu, nākas secināt, ka skolniekam tiek dota ļoti liela izvēles brīvība. Neviens nespiež iemācīties un spēlēt noteiktajos posmos uz skatuves, jaunietis visu dara brīvprātīgi, tad, kad pats to vēlas. Latvijai profesionālās izglītības jomā vairāk ir raksturīgi skatuves elementi, jaunieša prasmju un spēles atrādīšana uz skatuves, jau no mazotnes, klausītājam. Valensijas skolās diezgan liela uzmanība tiek pievērsta pūšamo instrumentu spēlei, dejai. Un daudzas skolas specializācijas uz mūzikas multimedialitāti. Tas ir kino apvienots ar skaņu un mūziku. Tas pastiprina mūzikas teikto un koncerta laikā pilnībā pārņem skatītāju, jo tiek iesaistīta gan klausīšanās, gan skatīšanas, gan deja un teātris. Glezna, gaisma, mūzikas fons neļauj skatītājam novērsties. Šādā performancē, kurā ir visu mākslas veidu sintēze, auditorija mūziku uztver bagātīgāk. Tādā veidā ir iespēja piesaistīt skatītāju mūzikas baudīšanai. Kā piemērs starpnozaru izglītības rezultātam ir tas pats flamenko, kur kustība ir tik pat svarīga kā mūzika. Šādu profesionalitāti var iemācīties tikai vairāku gadu garumā soli pa solim. Turklāt profesionālā atskaņošanas un ierakstu aparatūra, kura tika redzēta koledžā, arī ļauj radīt starpdisciplināru gara darbu. Ļauj ierakstīt un apstrādāt klasiskus darbus, improvizēt, sapludināt dažādus žanrus un apvienot atšķirīgu noskaņu tēmas. Jāpiezīmē, ka arī šādiem tehnoloģiskiem eksperimentiem ir nepieciešama muzikālā izglītība un izpratne par priekšmetu. JIRMV būtu jāievieš šīs modernās tehnoloģijas, ierakstu un improvizācijas iespējas, sākotnēji kā fakultatīvs vai meistarklases, pēc tam tās varētu pāraugt izglītības programmā. Un, analizējot Spānijā redzēto un pārrunāto, tas ir nepieciešams darba tirgū un speciālisti ir pieprasīti. Tikai redzēt citu valstu kultūras speciālistu darbu un pētot mācību procesu, nākas secināt, ka mūsu kultūrizglītības sistēma ir profesionāla un efektīva, to nedrīkst izjaukt, vajag saglabāt, attīstīt daudzšķautņainību. Projekts radīja idejas un pārdomas turpmākajai darbībai.
Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas īstenotais Erasmus+ mobilitātes projekts ,,Mūzikas, mākslas un dizaina izglītības sadarbības izpausmes Eiropas Savienības skolās’ pozitīvi ietekmē kvalitatīva mācību procesa attīstību, stiprina sadarbību starp kultūrizglītības iestādēm un darba pasauli, tā veicinot jauno talantu prasmju un spēju attīstību starptautiskajā līmenī.
[Not a valid template]
Vairāk informācijas: projekta vadītāja Ināra Groce, tālr. 29299709.