2.semestri IP „Mūzika” audzēkņi iesāka ar ekspedīciju Latgales Rietumos – Varakļānu pusē. Atšķirībā no iepriekšējām ekspedīcijām (Baltinavā, Aulejā, Ludzas un Ciblas novados), kur uzsvars tika likts uz tradicionālās mūzikas tradīcijām un folkloras kolektīviem, šī gada braucienā jaunieši iedziļinājās cilvēku dzīvesstāstos.
Kas ir ekspedīcija? Tā tradicionālajā kultūrā sauc braucienu, kura ietvaros pētnieki (skolēni, studenti, profesionāļi, interesenti) dodas uz kādu konkrētu vietu. Uzturoties ilgāku laiku šajā vietā, runājoties ar vietējiem iedzīvotājiem un vērojot apkārt notiekošo, tiek iegūta informācija par konkrētās vietas īpatnībām, vērtībām un interesantām parādībām. Tādā veidā tiek apkopotas ziņas par to, kā cilvēki ir dzīvojuši agrākos laikos vai tieši otrādi – kā dzīvo tagad. Ekspedīcijā gūstamās vērtības ir ne tikai dziesmas, bet arī danči, dzīvesstāsti, paražas, ticējumi, mīklas, stāsti, anekdotes utt. Tas viss tiek pierakstīts un dokumentēts, lai cauri laikiem saglabātos uzskatāma informācija par dzīvi Latvijā.
Šī gada 7. un 8. janvārī, spītējot lielajam salam ārā un tikko jaušamajam slimību tuvumam, mēs, Tradicionālās mūzikas nodaļas audzēkņi un pedagogi devāmies uz Varakļāniem. Šī gada ekspedīcijas pamatdoma bija „Pats cilvēks un viņa dzīvesstāsts ir vērtība”. Kā pirmo apmeklējām Varakļānu Sociālās aprūpes centru, kurā dzīvo tie seniori, kuri dažādu iemeslu dēļ vairs nav spējīgi par sevi parūpēties. Pēc uzmundrinošām dziesmām palātās sākās lielās sarunas. To laikā satikām gan bijušo stacijas priekšnieku, kas savām acīm redzējis izvešanas, gan kādreizēju mūzikas skolotāju, izcilu nostāstu pārzinātāju un daudzus citus. Daudz tika dzirdēts gan par večerinkām, gan muzicēšanām mājās un dziesmām aprūpes centra iemītnieku bērnībā. Ziņas par mūsu klātbūtni mazpilsētā izplatījās vētrainā ātrumā, un drīz vien tikām uzaicināti uzspēlēt Senioru ballē Varakļānu Kultūras namā.
Senioru balle nebija vienīgais pasākums, kuru nedēļas nogalē apmeklējām. Kā čigāni ievirpuļojām arī Stirnienes draudzes kora Jaungada pasākumā. Tajā ne tikai dziedājām un rādījām tradicionālos dančus, bet arī iepazināmies tuvāk ar draudzes kora dalībniekiem, uzzinot, kāda ir cilvēku motivācija dzīvot tajā pusē un kāpēc vispār cilvēkam ir vajadzīga šāda socializēšanās un kultūras izpausme. Interesanti bija vērot, kā ar katru stundu mainījās kora dalībnieku un arī mūsu pašu attieksme vienam pret otru, kā arī kādu lomu katrs kora dalībnieks ieņem kolektīvā un pasākumā. Jā, arī šāds novērojumu veids pastāv pētniecībā.
Īpaši piemināmas ir tikšanās ar Pēteri Justu Dekšāru pusē, Arvīdu Zepu Varakļānos un Jāni Stafecki Stirnienē. Pēteris Justs par tautas muzikantu ir kļuvis salīdzinoši nesen, viņa aizraušanās ir ermoņiku spēle. Dekšārietis spēlē gan divrindu ermoņiku, sauktu par hromku, gan arī krietni sarežģītāko – trīsrindu Pēterburgas ermoņiku (tās īpatnība ir tāda, ka, plēšas verot vaļā, skan cita tonalitāte, nekā ciet taisot). Justa kungs šobrīd cītīgi cenšas dabūt visu tonalitāšu ermoņikas, vienīgā, kas vēl nav viņa īpašumā, ir re mažora ermoņika. Savukārt, Arvīds Zeps ir sportists. Viņa īpašumā ir ļoti daudz dažādu vieglatlētikas medaļu, pat no Brazīlijas, kur viņš piedalījās Veterānu sporta spēlēs. Arvīds ir cītīgi datējis, kādi laikapstākļi bijuši un kādi notikumi atgadījušies katrā dienā. Un vēl tagad skriešana ir viņa ikdiena – ir izrēķināts, cik apļi pa mājas 2.stāvu atbilst katrai distancei. Jānis Stafeckis ar kundzi ir pensionēti skolotāji. Dzirdējām daudz stāstu par meža brāļiem Stirnienes pusē (Jānis ir vecākais meža brālis Stirnienē), studiju gaitām pēckara gados, kā arī muzicēšanu ģimenē un viņu radinieku – instrumentu meistaru. Protams, neizpalika arī kopīga saspēlēšana un sadziedāšana.
Ekspedīcijas noslēgumā devāmies uz Turku pagastu Līvānu novadā. Turkos tikāmies ar vietējās folkloras kopas un arī Saieta nama vadītāju Terēziju Rubeni. Sarunā guvām priekšstatu par apkaimes vēsturi, Turku saistību ar turku tautu, kā arī tradīcijām, kādas tiek piekoptas šajā Latgales ciemā. Turpat, 3 km no Turkiem mūs sagaidīja pirtniece un zāļu sieva Kristīne Šišlova. Mūsu pēdējā ekspedīcijas intervija beigu beigās izvērtās ne tikai par pirti un tās tradīcijām, ne tikai par neparasto kulināro mantojumu, bet arī dzīves vērtībām un jauniešu ceļu nākotnē.
Divas dienas bija pārblīvētas ar stāstiem, iespaidiem un pozitīvām emocijām. Jaunieši ir sajūsmā gan par to, cik aizraujoši cilvēki dzīvo mūsu reģionā, gan arī par to, cik šie cilvēki ir patriotiski, atsaucīgi un laipni. Sirsnīgs paldies par uzņemšanu un stāstiem katram, ko apciemojām janvāra ekspedīcijas ietvaros! Īpašs paldies Ievai Zepai par personu ieteikšanu! Tradicionālās mūzikas nodaļas ekspedīcijas noteikti tiks turpinātas, jo saruna ar cilvēkiem un dzīvesstāstu izzināšana, kā arī vērtību ievākšana ir viens no šīs jomas pamatakmeņiem.
Un arī Varakļānus mēs vēl apciemosim – piektdien, 3.martā gaidāms IP „Mūzika” mācību koncerts Varakļānu pilī!