Laikā no 26.novembra līdz 11.decembrim Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas 1.-3.kursa audzēkņi (Alise Meļko, Eduards Geikins-Tolstovs, Guntars Poplavskis, Arnis Stepiņš, Edijs Strušels) devās pieredzes apmaiņas programmā Erasmus+ uz Spānijas dienvidu pilsētu Malagu. Brauciens izvērtās ļoti daudzveidīgs un radošs, ne tikai iepazīstot vietējo kultūru un izglītības sistēmu, bet arī iegūstot iespēju pašiem līdzdarboties Malagas mūzikas skolā Conservatorio Professional de Musica Manuel Carra. Projekta ietvaros lielu devumu sniedza partneri Malagā – Tribeka, kas maksimāli centās saplānot brauciena programmu un noorganizēja visas tehniskās nianses.
Dzīve Malagā ir pilnīgi citāda – cilvēki ir nesteidzīgi, ļoti atvērti un draudzīgi, sabiedrībā vienmēr virmo pozitīva dzīves uztvere, dienas ir saulainas un piepildītas, jūra pilsētai sniedz īpašu šarmu. Malagā īpaša uzmanība tika pievērsta gaidāmajiem Ziemassvētkiem – visapkārt skanēja Ziemassvētku dziesmas, tika rotātas egles un ēkas, katrā skatlogā rotājās kāds sniegavīrs, Betlēme vai Ziemassvētku dāvanas. Pilnīga svētku sajūta! Protams, Spānijā pavisam citāda ir pilsētas arhitektūra (daudzas ēkas veidotas arābu stilā), liela ietekme ir pilsētas saiknei ar Pablo Pikasso, kurš bērnību pavadījis Malagā, kā arī vēlme veidot pilsētu pievilcīgu tieši kultūras aspektā. Audzēkņi un pavadošais pedagogs dzīvoja viesģimenēs. Lai gan daudzas ģimenes runāja tikai spāņu valodā, uzņemšana bija ļoti sirsnīga un komunikācija noritēja veiksmīgi. Viesģimeņu mammas un tēti uzņemtos audzēkņus uztvēra kā savus bērnus, izrādot rūpes un uzmanību.
Darbadienās lielāko dienas daļu audzēkņi pavadīja skolā, kurā notiek mācības gan bērniem, gan jauniešiem (tāds kā mūzikas skolas un mūzikas vidusskolas apvienojums). Bieži izdevās satikt arī pieaugušus cilvēkus, kuri izvēlējās studēt mūziku jau daudz apzinātākā vecumā. Viena no lielākajām atšķirībām (salīdzinājumā ar Latvijas mūzikas skolām/vidusskolām) ir tā, ka skolā katru dienu notiek kāds koncerts vai pat vairāki. Studējošie spēlē, dzied to programmu, kuru tobrīd ir apguvuši, tādejādi iegūstot spēcīgu skatuves pieredzi mācību procesa laikā. Tiesa gan, jāatzīst, ka skatuves kultūra spāņiem ir pilnīgi cita – tā nav tika akadēmiska kā Latvijā, audzēkņi var uzstāties ikdienas vai sporta drēbēs, nepievēršot tam lielu uzmanību, viņi var sarunāties koncerta laikā ar zālē esošo pedagogu u.tml. Vēl viena atšķirība ir tāda, ka skolā jaunieši apgūst konkrētus mūzikas priekšmetus (Specialitāte, Harmonija, Solfedžo), bet, ja viņi vēlas studēt mūziku augstskolā, tad klāt nāk vēl citi mūzikas priekšmeti (piem., Polifonijas un Mūzikas formas analīze). Latvijas mūzikas vidusskolās visi šie priekšmeti ir obligāti.
Audzēkņi apmeklēja savas specialitātes nodaļas, iespēju robežās apmeklējot arī citus mācību priekšmetus. Pianistiem bija iespēja apmeklēt klavierstundas, kā arī pašiem konsultēties pie profesionāliem klavierspēles skolotājiem. Viens no pedagogiem mūsu audzēkņiem sniedza priekšnesumu, spēlējot P.Čaikovska Klavierkoncertu, viņš arī ievērojams ar to, ka tuvākajās dienās netālu no Malagas viņš ņēma dalību starptautiska konkursa žūrijā. Arī sitaminstrumentālisti spēja gan novērot sitaminstrumentu spēles nodarbības, gan paši rādīt savas prasmes skolas pedagogiem. Viņiem bija iespēja ņemt aktīvu dalību orķestrī. Teorijas nodaļas audzēknis kopā ar skolotāju apmeklēja teorētiskos priekšmetus. Atšķirībā no klavierspēles un sitaminstrumentu spēles klases mācību stundām teorijas nodaļā varēja manīt lielāku atšķirību izglītības sistēmā salīdzinājumā ar Latvijas mūzikas skolām. Solfedžo audzēkņi ir ļoti spēcīgi ritma izpratnē un izjūtā, taču, atšķirībā no mūsu mūzikas skolu prakses, viņi mazāku uzmanību pievērš skaņai, dziedāšanas tonim, emocionālai izteiksmei, darbam pie diktātiem, mūzikas elementu atpazīšanas. Harmonijā viņi iepazīst tikai teorētisko priekšmeta pusi, savukārt Latvijā tiek praktizēta arī praktiskā spēle. Kompozīciju Spānijā apgūst visi audzēkņi, kas izpaužas kā konkrēta mūzikas stila iepazīšana, pildot atbilstošā stilā veidotus darba uzdevumus. Savukārt Latvijā Kompozīciju apgūst tikai mūzikas vēstures un teorijas nodaļas audzēkņi, mācoties radīt savus jaundarbus. Mācību priekšmets, kas Latvijā iztrūkst, ir Akustika – tajā audzēkņi pēta skaņu kā fizisku parādību, apskatot dažādus tās fizikālos lielumus un elementus. Savukārt priekšmets Analīze apvieno mūsu Mūzikas formu un Polifoniju – šo priekšmetu apgūst tikai tie audzēkņi, kuri plāno studēt mūziku augstskolā. Papildus savas nodaļas priekšmetiem, audzēkņi izmantoja iespēju klausīties koncertus, apskatīt instrumentu izstādes, piedalīties korī (kur, starp citu, strādā tikai pie teksta izdziedāšanas, nevis arī pie intonācijas, precīzu štrihu, dinamikas ievērošanas un emocionālās noskaņas izveides).
Paralēli nodarbībām Konservatorijā, tika rasta iespēja apmeklēt flamenko koncertu un konkursu – viņu priekšnesumi akcentē spāņu temperamenta būtību, kā arī rāda spēcīgu koordinēšanu ritma izpausmes un dziedāšanas, spēlēšanas vai dejošanas apvienošanā. Nepārspējama ir flamenko ģitārspēle – ārkārtīgi tehniska un emocionāla, flamenko deja, kas liek ikvienam kustēt līdzi dejas ritmā, flamenko ritmiskais pavadījums, kas kombinē sarežģītākās ritma variācijas un izjustais flamenko dziedājums, kas spēj izdziedāt gan sāpi, gan prieku.
Brīvajā laikā audzēkņi un skolotāja ļāvās vilinājumam apskatīt pilsētu, baznīcas un muzejus – mākslas izstādes, Pikasso muzeju, Malagas muzeju, modernās mākslas muzeju, mūzikas instrumentu muzeju (kur, starp citu, ir iespējams katram apmeklētājam izmēģināt dažādu mūzikas instrumentu spēli), Betlēmes izstādi Rātsnamā u.c.
Brauciens uz Malagu pavēra pilnīgi citu skatu uz dzīvi, mācību iespējām, citādu pieeju jau zināmām lietām. Izvērtējot izglītības sistēmu, audzēkņi var minēt gan plusus, gan mīnusus. Īpaši pozitīvas nianses ir tādas, ka skolā audzēkņi iegūst milzīgu skatuves pieredzi, muzicējot koncertos, skolā audzēkņus sagaida atsaucīgi pedagogi, audzēkņi apgūst dažādus mūzikas priekšmetus, bet ja plāno turpināt studijas augstskolā, tad klāt nāk augstskolas studijām nepieciešamie mācību priekšmeti, tiek sniegta iespēja klausīties savu skolasbiedru uzstāšanos un mācīties izvērtēt dažādu sniegumu. Savukārt negatīvi aspekti ir sekojošie: audzēkņiem nebija iespējas dzirdēt džeza un flamenko stundas, lielākoties mācības mūzikas skolā notiek hobija līmenī, tiek likts pārmērīgs uzsvars uz ritmiskās puses attīstīšanu, atstājot novārtā emocionālo izpildījuma pusi, stundās tiek apvienoti dažāda vecuma jaunieši un bērni, kas traucē katrai vecuma grupai apgūt mācību priekšmetu vienlīdzīgā līmenī. Tomēr, neskatoties uz šīm negatīvajām detaļām, pāri visam ir viens liels pluss – Erasmus+ programmas projekts deva iespēju iepazīt citu kultūru un izglītības sistēmu, ļaujot novērtēt to, ko iegūstam savā skolā, un ar cerību raugoties pilnveidot savu skolu tajās jomās, kas mums ir mazāk izstrādātas.
JIRMV skolotāja, audzēkņu pavadošais pedagogs Solvita Ivanova