2018. gada 17. un 18. decembrī RaPaPro projekta ietvaros JIRMV vadība – skolas direktors Romāns Ivanovs, direktora vietniece mācību darbā Ilona Čudare, izglītības metodiķe un IP Mūzikas vēsture un teorija vadītāja Solvita Ivanova, kā arī IP Mūzika – Tradicionālā mūzika vadītāja Liene Brence devās pieredzes apmaiņā uz Igauniju, Heino Elleri Tartu Mūzikas vidusskolu. Pavadītās dienas Tartu Mūzikas vidusskolā bija interesantas un saturiski piesātinātas. Tika apskatīta skola, ierakstu studija, jaunākās tehnoloģijas mācību darbā, vērotas stundas gan tradicionālo instrumentu spēlē un ansamblī, gan arī džeza mūzikas instrumentu spēlē un improvizācijā, kā arī kompozīcijā. Savstarpējās sarunas ļāva iedziļināties un izprast mūsu un Tartu skolas atšķirības, kā arī rosināja jaunām idejām, kuras varētu ieviest skolas profesionālajā darbībā.
Pateicoties RaPaPro piedāvātajai iespējai, JIRMV pedagogi varēja pilnveidot savu profesionālo pilnveidi Kaspara Bikšes, Ivetas Aunītes un Kristapa Rasima vadītajās lekcijās. Kaspars Bikše sniedza padziļinātu ieskatu Labas uzvedības veidošanas pamatos, stāstot par tādām tēmām kā izglītojamo pašizziņa, savstarpējā komunikācija un pašizpausme, labvēlīgas uzvedības izpausmes, veidošanās faktori, radoša pacēluma un gandarījuma veidošana, personiskā izaugsme u.tml. Lekcijas ļāva izprast ne tikai to, kā pedagogam izprast izglītojamā pasauli un uzvedību, bet arī saprast paša pedagoga uzvedības dažādās šķautnes. Ivetas Aunītes izsmeļošā lekcija bija Kritiskā domāšana, kas sīkāk izklāstīja kritiskās domāšanas principus, analīzes tehnikas, dialoga un sadarbības veicināšanu starp audzēkņiem un pedagogiem, elastīgas attieksmes veidošanu pret citu redzējumiem. Stāstījums palīdzēja pedagogam veikt pašizziņu, izprast pozitīvas domāšanas pamatprincipus, iedziļināties savā iekšējā pasaulē, kā arī saprast, kādēļ atšķirīgu cilvēcīgo tipu dēļ veidojas domstarpības starp pedagogiem un audzēkņiem, un mācēt šīm atšķirībām pielāgoties. Kristaps Rasims runāja par Teātri kā metodi mūzikā un pasniedzēja prasmēs. Iepazīstot publiskās runas struktūru, metodes uztraukuma un stresa pārvaldīšanai, improvizāciju un uzstāšanās treniņu, pedagogi mācījās pielietot iegūtās prasmes pedagoga darbā, apzinoties, cik lielā mērā pedagogs ir skatuves cilvēks. Iesaiste improvizācijas ainās ļāva atraisīt domāšanu un ļauties brīvam uzstāšanās plūdumam.
Piesātinātais profesionālās pilnveides grafiks ļāva saprast to, cik dažādi ir cilvēki, kultūras, attiecības starp audzēkņiem un pedagogiem, kā arī pavēra iespēju pielāgot savu profesionālo izaugsmi dažādos veidos – gūstot pieredzes apmaiņu, izpētot sevi kā personību, izprotot audzēkņa individualitāti, atveroties jaunām darba metodēm un nebaidoties no pārmaiņām.
