Rēzeknes mūzikas vidusskola ir nosaukta latviešu komponista Jāņa Ivanova vārdā.

Jāņa Ivanova dienas

Godinot izcilā komponista daiļradi, kopš 1983. gada ik gadus Rēzeknē un Preiļu novadā tiek rīkotas J.Ivanova mūzikas dienas, kad koncertos  skan Ivanova skaņdarbi dažādākajos žanros un, protams, Ivanova mūzikas dvēsele –  simfonija.

Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolā ik gadus tiek rīkots arī konkurss jaunajiem pianistiem „Latgales skicējums”, kas ir saistīts ar Jāņa Ivanova muzikālajiem „Latgales skicējumiem”.

Biogrāfiskie dati

Ivanova dzimtā puse ir Preiļu apkaime – Babru sādža. Komponists nācis pasaulē 1906. gada 9. oktobrī, kad Latvija bija cariskās Krievijas sastāvā. Andreja un Tatjanas Ivanovu ģimenē pavisam bija 5 bērni, no kuriem Jānis bija trešais. Vecāki bija ļoti inteliģenti un reliģiozi cilvēki, vecticībnieki. Sākoties karam, Jānis Ivanovs kopā ar ģimeni atstāj dzimto Latgali un dodas bēgļu gaitās uz Smoļensku, kas ir nozīmīgs posms J.Ivanova dzīvē. Šeit viņš pirmo reizi saskaras ar mūziku un turpmākajā laikā mācās klavierspēli, kā arī dzied jauktajā korī.

Beidzoties karam, 1920. gadā Ivanovs atgriežas Latvijā un sāk vairāk pievērsties mūzikai. Viņa interesēs ir arī glezniecība, taču priekšroku gūst pirmā no daiļajām mākslām. Jāņa Ivanova mazmeita Diāna mūsdienās ir atzīta māksliniece. Var teikt, ka viņa turpina Ivanova vienu no iemīļotajām mākslām.

1924. gadā J.Ivanovs iestājas Latvijas konservatorijā, Jāzepa Vītola kompozīcijas klasē. Komponists Vītols saskatīja jauneklī lielu potenciālu, kas, gadiem ejot, vien pierādījās.

1931. gadā absolvē J. Vītola kompozīcijas klasi Latvijas konservatorijā ar komponista diplomdarbu “Sonāte klavierēm”. Savukārt 1933. gadā Jānis Ivanovs pabeidz profesora Georga Šnēfogta diriģēšanas klasi.

Gadu pirms Piektās simfonijas sacerēšanas, J.Ivanovs sāk pasniegt Latvijas Valsts konservatorijā, taču jau no 1955. gada līdz mūža beigām Jānis Ivanovs darbojas kā profesors.

Jāņa Ivanova mūžs ilga 76 gadus. Kopš 12 gadu vecuma komponists visu savu dzīvi ir veltījis mūzikai un  atstājis daudz ievērojamu skaņdarbu visdažādākajos žanros.           Protams, skaņdarbi ir saistīti ar zilo ezeru zemi – dzimto Latgali, kuru mīlēja nemainīgi – ar tās gleznaini skaisto dabas ainavu, no kuras viņš iedvesmojies, un, kas ir atspoguļota  viņa mūzikā. Klausoties kādu no komponista  darbiem, uzreiz varam teikt: ”Jā, tas nav neviens cits kā mūsu Jānis Ivanovs”.

Jāņa Ivanova daiļrade

Jānis Ivanovs savā darbā bija ļoti daudzpusīgs – komponists, pedagogs, diriģents, sabiedrisks darbinieks. Kā arī ļoti labs tēvs savam dēlam, pianistam Igoram Ivanovam.

Jāņa Ivanova daiļrades žanru loks ir izvērsti plašs, sākot no izcilajām  simfonijām līdz jauna žanra ieviešanai – vokalīzēm. Komponista mūzika ir tīkama daudziem klausītājiem, pateicoties tai, mēs varam ceļot laikā un izjust mūzikas tēlu pārdzīvojumus, dzīvot tiem līdzi. Kā jebkurā mākslas žanrā, apkārtējā vide un laiks vienmēr ietekmē jaunradi. J.Ivanovs ir pārdzīvojis divus pasaules karus, ko var arī saprast pēc dažiem komponista skaņdarbiem. Mūzikā  dominē dažādas nokrāsas un raksturi, kas ir atkarīgi no darba rakstīšanas gada un laika – drūma vai neziņas pilna.

Ivanovs un citas personības

Ivanova simfonijas var pielīdzināt pasaules ievērojamu simfoniķu  daiļrades virsotnēm. Ivanovam tuvi bijuši klasiķi ar romantisku pasaules redzējumu –Ludvigs van Bēthovens, Pēteris Čaikovskis, Aleksandrs Skrjabins, Arturs Onegērs, Bendžamins Britens, Sergejs Prokofjevs.

Pasniedzot kompozīciju Latvijas konservatorijā, pie profesora ir izglītojušies un apguvuši kompozīciju mūsdienās pazīstami komponisti – Juris Karlsons, Raimonds Pauls, Romualds Jermaks, Maija Einfelde, Oļģerts Grāvītis.

Gadu pēc Ivanova nāves tika nodibināta Jāņa Ivanova prēmija. Tās mērķis ir atbalstīt komponistu un mūzikas zinātnieku daiļradi. Tās laureāti ir Leonīds Vīgners Oļģerts Grāvītis, Juris Karlsons, Imants Kokars, Ludvigs Kārkliņš, Pauls Dambis, Romualds Jermaks, Gunārs Ordelovskis, Pēteris Plakidis.