17. marta naktī mūžībā devies izcilais latviešu ērģelnieks, profesors Tālivaldis Deksnis.
Tālivaldis Deksnis dzimis 1946. gada 27. oktobrī Aizputē. Absolvējis Latvijas Konservatorijas prof. Nikolaja Fedorovska klavieru klasi un savu muzikālo karjeru uzsācis kā koncertpianists. Vēlāk absolvējis arī doc. Pētera Sīpolnieka ērģeļu klasi. Stažējies Dienvidilinojas Universitātē (ASV), piedalījies starptautiskos ērģelnieku semināros Tulūzā (Francija), Maljorkā (Spānija) un Horvātijā, kā arī daudzu atzītu ērģeļspēles profesoru meistarklasēs Vācijā, Zviedrijā, Holandē un Latvijā. Ilgus gadus bijis Latvijas Radio kora koncertmeistars, Latvijas filharmonijas solists, Leonīda Vīgnera kamerkora koncertmeistars. Kopš 1984. gada bija viens no galvenajiem Rīgas Doma koncertērģelniekiem un kā Latvijas Valsts filharmonijas solists sniedzis neskaitāmus koncertus ne tikai Rīgas Domā, bet arī citās ērģeļzālēs tuvākās un tālākās pilsētās. Arī pēc filharmonijas pastāvēšanas beigām T. Dekšņa koncertdarbība ir bijusi aktīva un ar plašu ģeogrāfiju – regulāri koncerti notikuši ne tikai Latvijas baznīcās, bet arī Krievijā, agrākajās PSRS republikās, daudzās Eiropas valstīs, Ķīnā, ASV, Kanādā un Austrālijā. Bijis vairāku starptautisku konkursu žūriju loceklis. Tālivaldis Deksnis bija rosīgs latviešu ērģeļu un klavieru mūzikas propagandētājs un daudzu jaundarbu pirmatskaņotājs, par ko saņēmis Latvijas Komponistu savienības balvu (1986) un Latviešu mūzikas balvu (2007). Kā īpaši augsta atzinība 1996. gadā iegūta Lielā Mūzikas balva un 2007. gadā – Trīszvaigžņu ordeņa apbalvojums.
Tālivaldis Deksnis bija atzīts un savu studentu iemīļots ērģeļspēles profesors Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kura vadībā izaugusi gandrīz vesela paaudze jauno Latvijas ērģelnieku. Viņš bija arī Latvijas Universitātes ērģelnieks, ērģeļu eksperts un restaurators. Kā ilggadējs Latvijas Kultūras pieminekļu inspekcijas ērģeļu eksperts, devis lielu ieguldījumu Latvijas ērģeļu izpētē un atjaunošanā. Vadījis vairāku instrumentu uzstādīšanas un restaurācijas darbus Latvijā (Rīgas Sv. Jāņa, Jelgavas Sv. Annas, Dubultu, Saulkrastu, Rūjienas, Vecumnieku un daudzās citās baznīcās).
Sadarbojies ar daudziem atzītiem izpildītājmāksliniekiem un kolektīviem, tostarp dziedātājiem Aleksandru Antoņenko, Egilu Siliņu, Solveigu Raju, Kārli Zariņu, Leonardu Daini, Jāni Sproģi, Sonoru Vaici, Ingu Šļubovsku, vijolniekiem Valdi Zariņu, Raimondu Ozolu, Andri Baumani, Paulu Šūmani, flautisti Ditu Krenbergu, mežradznieku Arvīfu Klišānu, Valsts akadēmisko kori Latvija, Radio kori, koriem Ave Sol un Dzintars, Igaunijas Nacionālo vīru kori, Latvijas Filharmonijas kamerorķestri, Liepājas simfonisko orķestri, LNSO u.c.
Viņam ir ieraksti radio, skaņuplatēs un CD. T. Deksnis bija viens no aktīvākajiem skaņuplašu sērijas Latvijas vēsturiskās ērģeles veidotājiem. Pēdējos gados iznākuši trīs CD – Cantus ad pacem (visi Pētera Vaska skaņdarbi ērģelēm solo, izdots Wergo, Vācija), Divertimento (latviešu un Rietumeiropas komponistu ērģeļmūzika), Perpetuum mobile (R. Jermaka ērģeļmūzika).
Neskaitāmi sasniegumi, izcili koncerti, bezgalīgi daudz mīlestības ieguldīts it visā, kas darīts. Bet ko profesors Deksnis nozīmē mums – viņa audzēkņiem? Tas ir milzīgs gods un Dieva svētība, ka bijis šis laiks, ko varējām pavadīt viņa tuvumā un smelties viņa gudrību, pieredzi, attieksmi pret ērģelēm, klausītāju, komponistiem, mūziku, katru izspēlēto noti. Tagad droši varu teikt, ka priekš manis nav dižākas personības ērģeļmūzikā un diez vai būs, jo, mācot ērģeļspēli, viņš nevilšus saviem audzēkņiem iemācīja arī mīlestību, kultūru, pieticību, pacietību tikt pāri grūtībām, prieku muzicēt, pateicību Radītājam par doto talantu, cieņu pret stabuļu ērģelēm un misijas apziņu turpināt rūpēties par instrumentiem un latviešu ērģeļmākslas attīstību, visbeidzot vienkāršību un cilvēcību. Šo sarakstu varētu paturpināt katrs profesora Dekšņa students. Patiesībā bez viņa nebūtu mūsu skolas Ērģeļu klases, kuras 25 gadu jubileju tik priecīgi svinējām pērn. Nebūtu daudzo spožo absolventu. Nebūtu mūsu festivāla Latgales ērģeļu dienas ar mērķi atbalstīt stabuļu ērģeles baznīcās, jo tieši profesors mūsos ir to visu ieaudzinājis. Šķiet, savā allaž raksturīgajā pieticībā, viņš tā arī neapzinājās savu patieso nozīmi mūsu visu dzīvēs. Un liela būs viņa alga debesīs… Bet darbi un atstātais zemes virsū kļūs mūžīgs, ja stāstīsim par šo izcilo personību ikvienam, kaut nedaudz turpināsim lietas, kas viņam bija svētas un mācīsim to visu arī saviem audzēkņiem.
Vienmēr prof.T.Dekšņa audzēkne Guna Kise (dzim. Skrima)